| Ēra | Periods | Epoha | Ilgums
(miljoni gadu pirms mūsdienām) | | Mezozojs | Krīts | Vēlais krīts | 99,6–65,5 | | Agrais krīts | 145,5–99,6 | | Jura | Vēlā jura | 161,2–145,5 | | Vidējā jura | 175,6–161,2 | | Agrā jura | 199,6–175,6 | | Triass | Vēlais triass | 228,7–199,6 | | Vidējais triass | 245,9–228,7 | | Agrais triass | 251–245,9 | |
Mezozojs (grieķu: μέσος, mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā. Mezozojs sākās aptuveni 251 miljonu gadu pirms mūsdienām un beidzās 65,5 miljonus gadu pirms mūsdienām, kad notika tā sauktā krīta-paleogēna izmiršana. Pirms mezozoja bija paleozojs, bet pēc tam — kainozojs.
Mezozoja laikmetā uz Zemes dominēja dinozauri. Laikmeta laikā notika arī nozīmīgas tektoniskās un klimata pārmaiņas, kā arī evolucionēja plaša dzīvās dabas daudzveidība. Mezozoja ēras sākumposmā sadalījās superkontinents Pangeja. Mezozoja ēras sākumā (triasā) izveidojās pirmie zīdītāji, bet juras laikmetā parādījās pirmie putni.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mezozojs.